Rīgas Tehniskā universitāte Rīgas Tehniskā universitāte - Informācija par projektu

Informācija par projektu

Vienošanās par projekta īstenošanu numurs: 2013/0046/1DP/1.1.1.2.0./13/APIA/VIAA/021 PVS1782

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūts un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūts

Vadošais partneris: Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūts, projekta  zinātniskais vadītājs – Roberts Eglītis

Partneris: RTU MLĶTF Tehniskās fizikas institūts

Darbības fonds, programma un aktivitāte: Eiropas Sociālais fonds, programma «Cilvēkresursi un nodarbinātība», 1.1.1.2. aktivitāte «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei».

Projekta īstenošanas periods: 2014.gada 1. janvāris – 2015.gada 31.augusts (20 mēneši).

Projekta kopējais finansējums: 349950.00 LVL, t. sk. ESF finansējums 323598.00 LVL (92,47 %), valsts budžeta finansējums 26352.00 LVL (7,23 %).

Projekta kopsavilkums:

Projekta vispārīgais mērķis:

Projekta ietvaros Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūtā, LU aģentūrā tiks izveidota jauna zinātniskā grupa, kuras sastāvā būs 6 jaunie zinātnieki un 2 zinātnieki. Šis ir starpdisciplinārs pētījumu projekts, kura realizācijā tiks apvienotas cietvielu fizikas, ķīmiskās, materiālu un teorētiskās fizikas apakšnozares. Projekta mērķis ir radīt jaunas darba vietas un sekmēt Latvijas ekonomisko izrāvienu pētot gan eksperimentāli, gan teorētiski tehnoloģiski svarīgus materiālus, kuri kalpos par pamatu Latvijas pasaules klases nākotnes tehnoloģijām un atļaus iekarot starptautiskos tirgus.

Projekta zinātniskais mērķis ir tehnoloģiski svarīgu materiālu eksperimentāli un teorētiski pētījumi. Projekta izpildes gaitā īpaša uzmanība tiks pievērsta tehnoloģiski svarīgo ABO3 perovskītu virsmu un defektu tajos ab initio aprēķiniem un veikto eksperimentālo datu izskaidrošanai. ABO3 perovskītu plānās kārtiņas spēlē nozīmīgu lomu mikroelektronikas, katalīzes un  citos augsto tehnoloģiju pielietojumos, un bieži tiek izmantoti par pamatu, lai audzētu citus materiālus, kā piemēram vara supervadītājus. Šis ir starpdisciplinārs fizikas (cietvielu, pusvadītāju, ķīmiskās, materiālu un teorētiskās fizikas apakšnozares) un materiālzinātnes (materiālfizikas apakšnozares) projekts. Projekta realizācijas laikā plānota sadarbība ar RTU un Vācijas kolēģiem.

Galvenie sagaidāmie rezultāti:

1. Jaunas zinātniskās grupas izveide;

2. Jaunu darba vietu izveide zinātniskajā grupā;

3. Zinātnisko pētījumu veikšana, kā rezultātā tiks izstrādāts jauns produkts - Jauna datoru programma, kura atļaus modelēt defektu rekombināciju un jauna tehnoloģija Jauns stikla keramikas scintilators, pētījumu rezultāti tiks publicēti zinātniskos rakstos un konferenču tēzēs.

4. Dalība ar ziņojumiem starptautiskās zinātniskās konferencēs par projekta rezultātiem.

Projekta laikā tiks īstenotas šādas aktivitātes:

1. Jaunas zinātniskās grupas izveide, nodrošinot papildu cilvēkresursu piesaisti zinātnei

2. Pētniecība:

2.1. Tehnoloģiski svarīgo ABO3 perovskītu virsmu un defektu tajos ab initio aprēķini;

2.2. Defektu un virsmu stāvokļu ietekme uz perovskītu elektronisko struktūru no eksperimentālā skata punkta;

2.3. Cietvielu scintilatoru materiālu pētījumi;

2.4. III elementu grupas nitrīdu un līdzīgu materiālu defektu radītās luminescences izpēte un tās pielietojums jaunu gāzu sensoru izveidē;

2.5. Organisko un neorganisko savienojumu kompozītmateriālu pētījumi pielietojumiem enerģētikā

2.6. Ķīmisko sensoru pētījums.

2.5. Projekta ietvaros plānots uzrakstīt un iesniegt vismaz 6 publikācijas. No tām vismaz 2 būs žurnālos kura žurnālā, kura citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 % no Thomson Reuters Journal Citation Report fizikas vidējā. Vismaz divi raksti būs atrodami Web of Science un Scopus datu bāze un vēl divi raksti būs vispāratzītos starptautiskos žurnālos.

Tiks apmeklētas vairākasstarptautiskas konference, izstrādāta jauna tehnoloģija un radīts jauns produkts.

Zinātniskais vadītājs RTU – Māris Knite,

Projekta administratīvā vadītāja RTU – Aija Zeidaka

Pēdējās izmaiņas 14.09.2015.
 
© Rīgas Tehniskā universitāte 2016